Garainis, kas veicina vārīšanos jeb MTS Tīrrades talka

 
Autore: Baiba Dombrovska
2018. gada 25. septembris
 
Ideja dzima kaut kad novembrī, tiklīdz akcija tapa izsludināta. Divi dullie sarakstījās un saprata – jā, aiziet, mums, MTS, to vajag. Lai gan tobrīd nebija vēl ne šā satāva MTS, ne daudz kā cita. Bija pieredze Priekuļu 50 riepu velšanas talkā un apziņa, ka, jā, ar šiem azartiskajiem ļaudīm kopā var un gribas pamatīgas lietas darīt. Tobrīd sapratām, ka mūs tā kā vilina septembra vidus, kad klusums starp visādiem pašu un citu sportiskiem pasākumiem, un Vidzemes jūrmala, kura relatīvi tuva un mums visiem viegli sasniedzama.

 


Pa vidu vēl bija CET trašu sakopšanas talka jūlija beigās, bet tas jau atkal cits un atsevišķs stāsts. Tur pamatkodolam pievienojās vēl bars dullo, kam karstās vasaras nedēļu nogalēs nekā cita nav, ko darīt. Paklīdīs pa trasēm, sak', un savāks mēslus. Diemžēl bija daudz, lai gan GNP teritorija. Tīrrades datumi strauji tuvojās, šefs intensīvi sarakstījās, bija datumu un vietu maiņas, bet, jā! Ejam un darām! 22. septembī 4,1.. kastozin km garumā no Garciema pludmales līdz Carnikavas pludmales sākumam. Loģistikas līkloči, kurš ar kuru brauc, cikos, no kurienes, bet rezultējošais vektors skaidrs – tiekamies 9.30 Garciema stacijas stāvlaukumā.Tur arī visi aši vien saradāmies un uzņēmām kursu uz talkas sākumpunktu, bet... Nācās krietni vien gaidīt, jo ne visi citi spēj laikus ierasties. Taču nav vēl ne 10.30, kad cimdi izsniegti, 2 dažādi maisi arī (atkritumi un atradumi rūpīgi jāšķiro!), un viss lielais bars ķēdē aizejam trasē.

Atradumu diemžēl daudz un dažādi. Nepārskaitīsim visu, tas nebūs oriģināli, bet bija dažādas smukas vešiņas, kuru īpašniekus aicinājām pieteikties, krēsla karkass, kuru Sintija atrada, bet Vilmārs visu ceļu rūpīgi stiepa līdzi ar domu restaurēt un pievienot MTS nekustamo īpašumu sarakstam, sens, laika zoba pamatīgi apskādēts indiāņu vigvams no melnām plēvēm, metriem stipra diega un daudziem līmlentes ruļļiem, laika zoba sagrauzts, ko atļāvāmies demontēt... Un tad jau arī finišs, bildes ar atradumiem, savākumiem, pašiem un posma kolēģiem.


Tālāk dodamies uz priekšu gar tīru krastu, kuru sakopuši kādi citi kolēģi, jo mums ir orientieris – miskaste ar sarkanu, piesietu Rimčika maisu, no tās jābrien augšā kāpās, jo tur Laimonis sarosījis piknika vietu. Ejam un ejam, brienam un brienam pa mīkstām smiltīm. Labi, ka pa ceļam trāpās Artūro pamanītie šūpuļtīkli, kur uz mirkli atslābt un atlaist horizontāli. Un tad jau arī avangards sasniedzis norādīto vietu, 4 MTS veči atstatus tusē pludmalē, sagaidām visus kolēģus un pa mīkstām smiltīm kārpāmies augšā uz kādu privātu teritoriju, kur esot nikni suņi. Jē, Laimonis nudien atradis izcilu piknika vietiņu pie “kādiem seniem kaimiņiem” Gaujas vecupes krastā. Grils kūp, galds klāts, gaļa cepas, laime pilnībā. Kamēr 4 vīri dodas pēc Garciemā atstātajiem braucamrīkiem (mums, pārējiem, šķiet, ka vismaz uz Ludzu!!!), baudām ainavu, klusumu, cits cita klātbūtni, MTS jokus, ēsmu, kuras pietiktu, kā allaž, vēl ja ne bataljonam, tad kādai rotai noteikti.

No jūras puses strauji tuvojas melns mākonis, meteorologs Edgars zinātniski apgaismo, kādas ir mūsu izredzes ar to tikties jebšu ne, puiši ar visiem auto ir atpakaļ, lietus brāzma ar spēcīgu vēju arī. Aizdzen pa teritoriju šķīvjus, glāzes un visu, kas daudzmaz vieglāks. Bet – pēc tam kā vainagojums visam pasākumam pār Vecgauju atnāk dubultvaravīksnes loks. Izcili! Secinājumi? MTS spēj ko stipri vairāk par tukšu pudeļu vākšanu biezos krūmos un izsmēķu uzlasīšanu atpūtas vietās, un vecas plēves vigvamu demontāžu. Turpinājums sekos. Nākamajam gadam mums ir stipri nopietnāki plāni. Sāksim jau maijā.